Darbā nodzītais zirgs

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Tu biji mana kavalērija,
Es tavs darba zirgs.
Vēl nezinu vai mani dīrās,
Vai lopkautuve pirks.
Es biju dažreiz nepaklausīgs
Un tevi grāvjos gāzu
Un stikla kalnos nēsāju,
Bet tev tas bij par mazu.
Tu vēlējies vien Antiņu,
Kurš zelta Mersī trauc.
Es grauzu zaļus kāpostus
Un gaidīju, kad sauks.
Rūs atkritumos Mersedess
Un zirgam klibas kājas.
To tagad baro Solveiga,
Kas gaida Peru mājās.
Nav labi tev un slikti citiem,
Par zirgu desām raksta.
Es stāvu stallī sadudzis
Un purnu tarbā bakstu.
Vēl gribas kādu pureni
Sev likt uz retiem zobiem.
Bet kur,lai tādas sameklē,
Man atmiņās ir robi.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2013-04-26 16:10
Suska būs labī.
Plaanpraatinjsh	2013-04-26 20:55
Darba lopam grūta dzīve,tas gan.:)
laukroze	2013-04-26 21:00
tādc kopsavilkums par pagātni, dzīvo šon un biku izlaid kādu brīvoli, lai veicas..:)
klusaisMiileetaajs	2013-04-26 22:03
Man arī patīk dzejoļi par dzīvniekiem.
assortina	2013-04-27 00:22
Tāda karma...! :)
DDT	2013-04-27 09:49
vispār jau ...nodzītus zirgus nošauj...[C]
straume22	2013-04-27 14:04
Virsrakstā viss labi pateikts.Daudz seko lieku rindā. Sevišķi jau padzīvojošām dāmām viss ir zināms par tāda lopa izskatu(apskata izskatu)
_maybe_once_	2013-04-28 11:37
... zirgi purenes neēd...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!