Es nebiju Einšteins, nedz cūka.

Es pagājušā dzīvē biju bandīts,
Dvēselē uzdzīvotājs un zaglis,
Cik strupceļos biju es manīts,
Līdz kāmēr par aitiņu tapis.

Man sacīja – tu neeksistēji,
Tu biji kā Ziemassvētku vecītis,
Par atbildi biju es smējis
Un iededzis svēto svecīti.

Es nebiju Einšteins, nedz cūka,
Nedz Hitlers, nedz Kolumbs, nedz Darvins.
Man svētkos galdā bij kūka,
Un galdauts ar vīnu bij slacīts.

Man saka –noskaidro tagad,
Kas biji pēc pēdējā cipara.
Es saku – nesteidzies, paga,
Ar šo man nekāda nav sakara.

Varbūt biju cērpjama aitiņa,
Varbūt biju piestātnē kuģis.
Varbūt no maniem kauliņiem
Kāds salika savu bruģi...