Gludināmā dēļa pozā

Šodien nerakstu prozu,
Šodien tikai acis bolu,
Esmu ieņēmis pletdēļa pozu:
Tādu gludu un sakarīgu,
Tādu taisnu un nemainīgu,
Zobos smaidiņš un roze.

Citi ratiņus mīsta un vērpj,
Citi veido dzīparus tērpam,
Liecoties pozās atsprākliskās.
Ja tie zinātu, ar ko viņi riskē.

Labāk nāciet blakus it cēli,
Tēlosim kopā dubulto dēli.
Nevajag, nevajag zvērīgi riskēt,
Tā var krampji iemesties ciskās.
Izbeigsim prozu un neteiksim dzeju,
Ļausim, lai lido apkārt fejas,
Amori dullie, lai raida bultas,
Pletdēli šaujot tieši virs gultas.