Laimētava

Par savām bijušajām dzīvēm
Cik atceries, pastāsti droši
Par kādām laikmeta dzīlēm
Vari pastāstīt izsmeļoši?

Par kādām grēcīgām gaitām
Šajā akmeņainajā kalnā
Tu kopā ar cērpamām aitām
No rītiem drebinies salnā

Kur velkas ar noberztām kājām
Tavas vajātās dvēseles akts
Zūdīdamies, ka dalītājam
Ne kārtis, bet gatavais krahs

Bet citiem tiek dūži un trumpas
Un tupelēm zoles vien zib
Sauc aplausi viņus uz rampas
Kur katrs reiz atrasties grib

Tik retais iet tur, kur sirds vēlas
Pa asfaltu, sliedi vai kuģi
Dzied aitu balstiņas žēlas
Mērojot kautuves bruģi

Aiz miglas un putekļu deķiem
Vai pagātni saskatīt vari?
Starp dzīves laivām uz steķiem
Ir paslēpti likteņa svari

Kam nomērīts akmeņu laukos
Ar blējošām aitām klīst
Kam vīnu liet kristāla traukos
Un tukšotus palaist, lai plīst

Vai jābadās, ja nav ko zaudēt
Bez dūžiem uzvar, kurš māk
Ko plikam ar bankrotu draudēt
Un veiksme - tā aiziet un nāk

Kur aitiņu saime ir tava
Uz kalna tup sunīts viens pats
Viss ganāmpulks laimētavā
Un gaida, kad kritīs džek-pots