Raibā sezona

Suns savu asti ķer smilkstēdamas
Līdz ietriecas galda kājā
Bet kaķis, pa bēniņiem klejodams
Jau trešo dienu nav mājā

Spīd saule, un ledus kūst grabēdams
Kļūst pasaule slideni slapja
Pār tiltu tramvajs skrien klabēdams
Un ieskanas glāzes uz skapja

Izdziedāts drīz būs skanīgais marts
Kad bučas dāvātas dāmām
Un saulgriežu brīža maģijas skarts
Ej bradāt pa dubļiem un lāmām

Nesteidz ieslēgties palēkās telpās
Nāc, pasēdi parkā uz sola
Kur dzīvības promiles jūtamas elpās
Un kovārņi acis vien bola

Tie pelēkie zari aiz virtuves loga
Būs ziedoša plūme vai ķirsis
Un parādīs saule zem kūstošā sloga
Kur ziemā katrs ir d…is

Vēl publika staigā ar izplēstām kājām
Līdzsvara momentus ķerot
Bet gāju putni jau ceļā uz mājām
Uz bagātu vasaru cerot

Suns saķēris asti, un kaķis pie durvīm
Ziņo, ka jātiek šim iekšā
Jā, ko gan lai iebilst tam ziedoņa burvim
Šķiet, raiba man sezona priekšā