Koma

Kur tu brāzies
Savu nobrāzto saslējis
Kur iekšā bāzies
Vai esi ko paslēpis
Tai intīmā vietā
Kur nopūtas tālas
Un sajūtas mājo?

Ko loci un locies
It kā zinātu brāžamos vārdus
Kur elsdams rocies
Samīdams tomātu stādus
Vai citu sēklu
Kas stādīta dobē
Un rotā ēku?

Kur Noms un kur Loks
Un Vox ar brāļiem un māsām
Kurš junga, kurš koks
Kad jūra pilna ar krāsām
No nobrāztā gala
Uz kuru pusi šo sauca
Tā vientuļā sala?

Bet atbildes nava
Un nobrāztais turpina stāvēt
Vai kalns un vai grava
Viņš gatavs ir dzīvību nāvēt
Ja neļausi brāzties
Pa tomātu dobēm un ēku
Un atskaņām bārsties

Un nobrāztais aiziet
Pie rokas ved Loku un Datu
Viss beidzas un paiet
Un šahā kāds pielicis matu
Bet dzeja bez domas
Tik nogrābstās kaulainiem pirkstiem
Kā sveiciens no komas...