Tveikys

Tak nagaidoma osora par byudu,
Kai putns gōdūs skrīnu tāvainē.
Nu acim nūskaitoms, kū sirdī jyutu,
Kod pēški tveikys pīdzymst dvēselē.

Ak, Latgola, tu munā sirdī vīna,
Nav cytas vītas meilōkas nikur.
Kod bāda, sapynūs pi tevis skrīnu,
Lai paleidzi un dori styprōku.

Un nav augš zemes cytur vītas taidas,
Ar dvēseli kur tevi saprostu.
Tī naškiroj pēc omota nikaida,
Kab sātysvītu sevim atrostu.

Nav svešā molā maizei sātas smōrda,
Un reitūs pītryukst svīžai izslaukts pīns.
Pērkš komuļs koklā, nadūd nūsaukt vōrdā
Tū skumi, kura puļs kai olūts dziļš.



Tveikys – ilgas
Nagaidoms – negaidīts
Nūskaitoms - nolasāms
Gōdūs - domās
Byuds – vaigs
Smōrds – smarža
Svīžai - svaigi
Pērkš - sūrst