Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atzīšanās

Lai kā to atzīt negribētos,
Man prātā viena doma vien -
Kā maigām rokām, viegli glāstot,
Tu mūsu lupas skūpstā sien..

Kad atceros es mirkļus jaukos,
Man pāri karstas trīsas skrien,
Kā jūtot - pretī laimei traucos
Un gribu piederēt Tev vien!..

Nāc! Paņem mani kaisles naktī,
Kad sarkstot saule dusēt iet!
Un noklāj mani karstiem skūpstiem,
Kas ļauj man nebūtībā slīgt..

Es gribu, lai no kaisles trakās,
Man šonakt aptumšojas prāts..
Lai atrodoties Tavās skavās,
Mēs vienā ritmā saplūstam..
Viedokļi par dzejoli
 pooh  2004-08-16 22:29 
miila
 _narkoze_  2004-08-17 00:26 
saldi...
 PELEEKAIS  2004-09-23 08:42 
Laba.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?