...sāpes....

Vai strādāju, vai skatos TV,
Man domas riņķo vienuviet..
Par to, cik laimīga ar Tevi
Es jutos brīžos kopīgos..

Tik domām saldajām, kā ēna
Slīd pāri sāpes plosošas
Un pārņem bezcerība lēna,
Kur gruzd vēl ilgas svelošās..

Man aizmirst gribas mokas šīs,
Bet bezspēcībā veru plakstus
Ar cerību, ka varbūt rīt
Tas izrādīsies tikai sapnis..

Nāk rītdiena un parītdiena,
Jau pagājuši mēneši,
Bet nemostos no murga šī,
Kas plosa manu dvēseli..

Es neredzu nekam vairs jēgu..
Es nespēju neko vairs veikt..
Kur eju, redzu Tavu tēlu,
Kam mīļus vārdus gribu teikt..

Es neticu un nesaprotu,
Ka tā var pagaist mīlestība..
Man gribas pārvērst to par joku,
Kaut sāpīgu un nežēlīgu..

Bet tad man cerība vēl būtu,
Ka reiz Tu būsi atkal mans..
Ka sāpes šīs, ko tagad jūtu,
Var laimē patiesā reiz tapt..