Un byus vysleidza

Vēļ tikai pōrs audzem te pōrsameit byus,
Kab gaistu nu prōta taids sapratīņs – gūds,
Kū kotrs nyu staipa un izmej kai mōk,
Un nasabeist - nazkod byus jōdaboj sūds.

Vysapleik nyu maly un skaudeiba leipst,
Kū atjimt voi dalikt vēļ varam pi tō?
Vīn dīvaklu žālōtū, nycynōtū,
Tok naudu, naudu un cyta nikō...

Cik namoz tū pīlyudz un klaneitīs skrīn,
Koč dasakūp, nabyus jai ilglaiceigums.
Pēc esmis - sprosts krōseigais papeireņš,
Smolks pasauļa šmaucēju izgōdōjums.

Ar godim te papērkams palicss ir vyss,
Kai lykumi, tykumi, sagōda bolss.
Par nūzogtū vaļsti seņ mutes jau cīt,
Bet konsolidacejai radzams nav gols.

„Nav tykuši cylvākam tryuceibā byut,
Tei lipeiga kvoroba, saād bez sōļs” -
Tai baņkiri žēleigi pavuica myus
Un dasoka gudrai, ka porōds nav brōļs.

Vēļ tikai pōrs audzem tai tōļōt un vyss,
Kab pagaistu volūda, tauta un Dīvs,
Un tyktu mes pasauļa volkotys.
Tod gon byus vysleidza - žeids, latgaļs voi krīvs...