varbūt flamingo

35.februārī garām zemei
pavisam tuvu [nu ne gluži tik, bet tomēr]
pašausies meteorīts
garām
aiziet sieviete ar vēju matos
un zvaigzni pierē.
[mazliet sajaucu]
ar atāķējušos zeķi no zeķtura (tā lēnām slīd lejā, sasodītais gravitācijas likums)
un nodevīgu melnu asaru peļķīti no tušas [smieklu vai skumjām]
tātad meteorīts.
man šķiet, es sapņoju
ja tā - lūdzu pamodiniet mani.
no ilūzijām
..tobrīd. bez-vējā šūpolēs pagalmā šūposies ēnas

vēl vakar pelēkais ziedēja ielās
pelēkās dzērves kaut kur Āfrikas pusē jau ceļā
starp citu mana orhideja šoziem saslima [varbūt gripa?]
[sapnī vai nomodā]..dodos
ar vieglprātības sauju kabatā un mazliet jaušamu smaidu lūpu kaktiņos
nostopēju starpgalaktikas septīto autobusu
līdz pieturai
pavasaris

..te no sapņa, kad skatās lejā
no nekurienes
paradīzes dzērvju bari uzlasa meteorītu mirdzoši pelēkos putekļus
un dzied.
par skumjām.par ilgām.par kaislībām
bet es svilpoju un kūļāju kājas
uz mākoņa malas
un autobusu gaidu
[garām lidojošais flamingo zaļi ieskrēja no ziliem brīnumiem rozā lietusmākonī]
tad..daži sapņi kļūst lielāki, aizvien lielāki
līdz plīst.
bums
[tajā brīdī tu atkal pagriezies uz kreisajiem sāniem]

..no rīta, kad mīlējos ar tevi
....aiz loga snieg

tie kuri reizēm staigā ar kurpēm kurp-deguns-rāda
un klusiņām dungo tidlī-bums dziesmu.
tiem reizēm veicas atrasto to
– nezinko
(varbūt flamingo?)
galvenais paspēt
uz starpgalaktikas septīto autobusu.

pieturi pavasari