Depesija

autors: locitajs [dzejoļi]

Es gribēju tev teikt,
Bet tikai gribēju.
Ieskābis ir mans piena ceļš,
Sapņi kļuvuši par lētiem seriāliem,
Man tic vairs tikai paša suns.
Ar rudeni es ceļos,
Ar ziemu gulēt liekos,
Mans pavasaris sastidzis lāsteku stalaktītos,
Ilgi, ilgi var tā klusēt,
Ilgi naktīs raudāt sausām acīm,
Manā dvēselē laiks sastindzis,
Sasalis milzīgā aisbergā,
Tas vienmērīgi nerit,
Tikai impulsīvi drūp.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
virbams	2013-02-16 16:02
mums daudziem tā ir
DDT	2013-02-16 16:29
...nja................
klusaisMiileetaajs	2013-02-16 17:16
Vajadzētu tuvāk papētīt celoņus, lai mēs varētu norādīt atbilstošu problēmas risinājuma ceļu.
assortina	2013-02-16 19:28
Pārdomīgs dzejs!
baalzams	2013-02-16 19:29
varde, iekritusi krējumā - ko dara? :)
Plaanpraatinjsh	2013-02-17 10:00
Jāklausās kaķu balsīs un pavasaris neliksies sasalis.
inccce	2013-02-17 11:27
pie vainas rutīna
straume22	2013-02-17 12:52
Cien.autors ir ģeniāls līdz tam brīdim,kad sāk drusku savu dzeju aisd-st ar lieko. IzMET lieko, nu pārlasi diU reizes,pirms sūti publikācijai.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!