Bezpajumtnieka Noktirne

autors: locitajs [dzejoļi]

Viņš izjauca pulksteni,
Jo negribēja celties,
Viņš klausījās ziemas nopūtās,
Kuras atskaņoja pilnmēness baltajā sniegā.
Viņš negaidīja pavasari,
Negribēja smieties!
Visapkārt tik balts, tik balts un salts,
Tik tīrs, ka īsteni patiess.
Visdzidrākā nots ir skumjas,
Visskaistākā pasāža-ilgošanās,
Visskaudrākā simfonija,
Kad tām vēl mīlestība klāt!
Klusa kā ziema
Ir viņa nosalšana sniegā,
Bez bemoliem,
Viss tik balts un salts!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2013-01-28 09:32
Bezpajumtnieka tēmu vislabāk apdzejojis J.Dreslers.
klusaisMiileetaajs	2013-01-28 10:07
Dzejnieks Elfs arī, ja gribētu, zinātu, ko par bomžiem rakstīt. :)
mazlacitis	2013-01-28 10:59
Stingst asinis dzīslās
malva	2013-01-28 13:47
gluži vai veltījums Andrim (Bergmanim)... (ja ne tas `bezpajumtnieks`)
datorpeliite	2013-01-28 14:42
man liekas, pat ļoti bemolīgi...
esome	2013-01-28 16:10
brrrriesmīgi...un tas viss Grīziņkalnā
baalzams	2013-01-28 18:17
dzejs aktuāls.. sala upuri skaitāmi pāri simtam.. :(
assortina	2013-01-28 20:26
Skaists dzejs!
allldis	2013-02-04 03:39
Labssssss!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!