Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Notrauc putekļus

Nav vairs baiļu, ko vējam dot
Dzīvot tā nedrīks, pa kaktiem vien.
Nav naida man, ko līdzcilvēkos sēt
Smaids un smiekli, maisā manā vien.

Nav dusmu pagales, ko tavā grēdā kraut
Tik krava ar labestību, ko tavās mājās nest.
Nav vairs vienas asaras, ko liet pār tavu dārzu
Ir izraudāts viss, vēlajās rudens lietavās.

Nav vārdi slikti, ko kādam atkal teikt
Tas viss jau kādam reiz ir teikts.
Nav vienaldzības vairs, tā jūrā izlieta tika
Nāc pie manis, ja grūti Tev dzīvē šajā.

Smaida rotāts, es dodos pēc saules
Dodos pēc labā, kas pasaules aizmirstībā dus.
Dodos uz priekšu, uz priekšu vien
Sniedzu Tev roku, nāc, nāc man līdz.

Tas viss par velti un visiem tiks
Ņem draugu līdz un sirdī vietu rod.
Degsim visiem laternās saules gaismu
Rādīsim ceļu uz jaunu skaistu rītdienu.

/frukc/
Viedokļi par dzejoli
 virbams  2013-02-11 09:26 
lieliska politiskā dzeja! Apveicu par drosmi! Tā pat jau ir dziesma!
 Plaanpraatinjsh  2013-02-11 10:13 
Lai notiek,rausim vaļā smieklus."Miers baro,nemiers posta." (t.dz.)
 laukroze  2013-02-11 10:57 
ni ļoti pozītivi, patīk..:)
 DDT  2013-02-11 14:09 
..uz cīņu mosties ,darba tauta!:D
[ nav vairs tie laiki, diemžēl... pīpli izvēlas
aizbraukšanu...]
 klusaisMiileetaajs  2013-02-11 14:10 
Kaut kā man šodien nepielec. Laikam tāpēc, ka baigi garš dzejolis.
 esome  2013-02-12 10:01 
man patika pozitīvisms ...liek aizdomāties
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?