Skrejošā pasaule

Šai mainīgajai pasaulei,
Lai kā te visi mēdz pa kaklu- galvu skriet,
Kopš laiku sākuma
No Radītāja
Virzība un ritmiskums tiek dots,
Un maz pamazām
Doma galvenā par to,
Kas vieno mūs un kopā tur -
Par mūžīgo,
Ikvienam dvēselē tiek dziļi iedēstīta
Augt un briest.

Ar dzintarpavedienu
Gadu simtiem cauri vijas
Un kā zobens ass
Tā atšķeļ
Nīcīgajai zemes dzīvei
Izdilušos ķēdes posmus nost.
Pat nāve,
Kura dzeļ tik akli,
Nešķirodama, kas dzīvē bijis kurš,
Vien atgriež mūs pie pirmsākuma -
Gaismas mūžīgās.