Maldi

Ir cilvēku maldi vislielākie,
Ka mūsu karstais un dedzīgais prāts
Spēj radīt un veidot to vienreizējo,
Kas mākslā un zinātnē apbrīnots tiek,
Un ieskaita savos atklājumos.

Sāk ticība rasties, ka prātam, lūk, dots
Ir suverēna dievišķais spēks
Un kļuvis tam iespējams gandrīz it viss,
Ka tagad pats radīt un pārveidot var,
Jo nu jau šo spēju ir apguvis!

Diemžēl, varam atklāt mēs vienīgi to,
Kas atmiņā ielikts ir pirmsākumos...
Vai iemesls būtu nu dižoties
Ar to, ka vairāk mums netika dots?
Lūk, robeža, kura liek aizdomāties.

Bet atbilde pati par sevi jau nāk,
Un aizspriedumiem vairs vietas te nav -
Viss radīts no vienotās dvēseles tiek
Un cilvēka prāts tikai instruments vien,
Kaut bieži sev lauru vainagu liek.

Kad apjautas mirklis pār esību nāk,
Top skaidrs, viss sākas no dievišķā -
Un dots ir vien tas, ko mums saprast ļauts.
Vien žēl, ka nespēj to aptvert prāts...
Bet laikam tas būtu prasīts par daudz.