Atbilde ir starp mums

Vai izskaidrot vēlies, rīcību savu?
Ko darīsi ar atbildi, ja rast to spēsi?
Man nav ko teikt, par visu, kas bija
Tik pačukstēt varu, ir kāds, kas zin`.

Lūpas var melot, ja prāts tā liek
Bet klausot sirdij, var tuvāk tikt.
Uzdrīkstoties vairāk, kā reizēm ir ļauts
Acīs manās, var redzēt visu.

Mēs bijām mēs paši, tādi kā esam
Bez mākslīgām maskām, kas skaistumu slēpj.
Es gribēju tuvāk, vēl tuvāk būt
Pieskatries Tev, pavisam mazliet.

Reizēm ir bail, no īstenības sekām
Ir bail no visa, kas varētu būt.
Bet notiek viss tā kā tam nav jānotiek
Tik nepalaid vējā, kas adresēts Tev.

Nejautā kādēļ, mēs bijām tur
Neprasi man to, ko pati Tu zini.
Es nespēju melot, par to, ko redzu
Nav jēgas noliegt, to ko jūtu.

Es sapratu Tevi, to, ko dari
Bet šaubas manas, mieru neliek.
Es vēlos atrast, to, ko meklē
Dot no tā, kas ir tikai man.

Es biju gatavs, projām doties
Bet kaut kas maģisks, turēja mani.
Tā neredzamā saikne, vienoja mūs
Meklētā atbilde, bija starp mums.

Es biju ar Tevi, jo tā tas bija
Mēs bijām kopā, pavisam tuvu.
Kaut kas spēcīgs, sakļāva mūs abus
Bijām mēs tur, kur lemts bija būt.

/frukc./