Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad nemierīga sirds.... 1. daļa

Njā...
Mana sirds
Tā sitās kā negudra
Vai Tu mani dzirdi
Vēlētos Tev ko sacīt
Bet mana balss bailēs trīc
Tā, ka pat gribētos ceļos krist
Neatraidi mani lūdzu
No domas tādas vien jau jūdzos
Uztraucos trakāk kā bērns
Vēloties Tev ko svarīgu teikt prāts kļūst mēms
Varbūt baidos
Jo nezinu kas būs
Varbūt, jo baidos ko tādu neiegūt
Varbūt, jo kas tāds nav nekad apgūts
Varbūt, jo tās visas priekš manīm pavisam jaunas izjūtas
Varbūt, jo pazaudēto nekad neatgūt
Man tik tiešām ir ļoti grūti
Jo Tu esi skaista tā, ka bail
Bail sāpināt, salauzt to skaistumu
Bail pakļaut un atlaist
Bail skumdināt un atstāt vienu tādu brīnumu
Tu pat neapzinies, kas esi
Tik nedomā, ka man te izteikties bij vēsi
Sirds drebēja kā apses lapa rudens aukstajā vējā
Vienīgais, kā spēju savākties domās ir dzeja
....
....
....
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2012-11-17 10:20 
Vienās bailēs dzīvo?
 esome  2012-11-17 10:25 
...jā, šitās mīlas mokas man neizprast!
 klusaisMiileetaajs  2012-11-17 14:29 
Tā kā rakstīji ar TU, tad atkal jādomā, ka tieši man šīs aizkustinošās rinda veltīji.
Nu, tad klausies _ paldies par to, manis pēc dari, kā gribi, bet tikai nelien klāt
bučoties un bez kādām gramstīšanām iztiksim, ja?
 tavssargs  2012-11-17 18:48 
Ja neklausa, iedod pa muti!
 assortina  2012-11-17 23:23 
Jā, pamatīgs dzejs!
 solimarja  2012-11-24 14:46 
KL vai Tu esi skaista!?
Dzeja gan ir iz dzīves, kuru gan jādzīvo nevis jābaidās!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?