Manas dzīves krāsas

autors: lauvene25 [dzejoļi]

Mana dzīve zaudē krāsas
Kā audums saulē - kļūst blāvas.
Jāņem kājas pār pleciem ātras
Un jāķeras tai dzīvei pie astes,

Bet man šai jomā diemžēl trūkst prakses,
Kaut teorijas sagrābstītas atliku likām,
Ka varbūt pat visai dzīvei pietiks,
Bet man nu reiz gana, man pietiek!

Jālaiž vienreiz tie groži vaļā,
Lai mana dzīve skrien, auļo
Kā jauns kumeļs zaļā pļavā!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
__puuce__	2012-10-24 07:19
...ar to grožu palaišanu uzmanīgi, var nepaspēt vēlāk apturēt auļus ... Kaut kā ``sižets`` par ātru attīstījies, varēji mazliet tomēr piebremzēt...:))
klusaisMiileetaajs	2012-10-24 07:50
Jā, pūcei, taisnība! Uzrausies uz kāda jauna ērzeļa, paliksi stāvoklī, bet, es tev saku, nav nekādas garantijas, ka šis gribēs precēties. Un ko tad..?
Plaanpraatinjsh	2012-10-24 08:56
Piekrītu iepriekš rakstītajiem komentiem.
FAETONS	2012-10-24 16:36
Vājas tās dzīves krāsas,vājas.
assortina	2012-10-24 22:01
Lai baudītu dzīvi,auļot nav obligāti!Groži arī nav obligāts atribūts! Manuprāt! :)
DDT	2012-10-25 07:45
..pasaule ir maza, to var pied.. .( atvainojiet!)piegānīt soļiem ejot!
taalais_sakura	2012-10-27 22:36
Iepriekšējā dzejolī Tu arī teici, ka beidzot izdarīsi TO,bet... tad pārdomāji. Cik var tracināt fanus!?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!