Kad redzu

autors: lauvene25 [dzejoļi]

Kad redzu saulrietu sārtu,
Es tūlīt zaudēju prātu
Un katram pretimnācējam
Vienu skūpstu lūdzu!

Kas notiek pēc tam?
Par to es klusēju.
Vai gan šai pasaulē
Ir vēl kāds bez grēka.

Bet patiesību sakot,
Es šoreiz tikai muldu.
Sevi tādu ieraugot, es ģībtu
Ar seju baltu kā krītu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
laukroze	2012-10-09 21:59
inčīgs darbiņš.
DDT	2012-10-09 23:45
mēs reizēm muldam, savureiz -pat lieki.. sev punus sitam-citiem par to-prieki... [ tāds...apcerīgs,man šķiet]
Plaanpraatinjsh	2012-10-10 07:17
Es paģību lasot dzejoli.
__puuce__	2012-10-10 07:45
... ožamais spirts ir bezrecepšu medikaments - novērš ģībšanu un apskaidro prātu...:))
taalais_sakura	2012-10-10 15:52
Jauks pēkšņās cerības noliegums.
Naktsvijole_es	2012-10-10 16:08
Jā,burvīgs saulriets var iedarboties arī tā:))
klusaisMiileetaajs	2012-10-10 16:56
Būs jāpaietas pretī. :)
assortina	2012-10-10 21:56
:)
_deggunnoiser_	2012-10-18 16:05
tāda naivuma pilna nesamākslotība, kur pat samākslotība (atskaņu klaja uzurpācija pār saturu) ir naivas nesamākslotības pilna - lai cik tas nebūtu dīvaini, bet kad rafinētības trūkums tiek pasniegts tik brīvi un gludi, tas nostājas ar izsmalcinātību un visvisādu dziļgudrību līdzīgās emocionāli estētiskās atdeves pozīcijās... :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!