Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
vēja stabules
tukšums
vēl pirms -- tad -- skatiens atduras tālumā -- pret Pārdaugavas miglā kūpošiem namu jumtiem.. šķiet -- tas bija trešdien. nokavēju vilcienu [vilciens nokavēja mani] atskrēju uz platformu piecas minūtes par vēlu tas nozuda sliežu labirintos vientuļš un tukšs -- bez manis. tukšums auga aizvien lielāks un lielāks aizvien izplezdamies izplatījumā izplezdamies starp mums [starp citiem mums] vēlāk pārplīsa ar caurspīdīgu troksni dzisa pelnu lietus iekrāsojās debesīs [tu solīji: šovakar tukšuma lietus mūsu glāzēs līs] [es atbildēju: -- (tavi vārdi tukšumā izdzisīs)] - tukšums ir ienācis manī - teica kāds mākslinieks TV ekrānā - esmu tik tukšs kā izdzerta vīna glāze no pilnuma atlicis vairs pēdējais piliena malks tukšums. [zinu – tā tikai pelnu pelēkā sakritība ar mums] klīstu pa mežu reizēm meklējot. it kā paslēpties atrast -- reiz atradu skrajā vietā ozolu senu. ar plaukstu pieskāros tā grumbuļainai mizai -- koks silts pilns dzīvības dusēja putni mierā. tukšums viltīgi savāds mēdz būt savu seju slēpjot trokšņainā barā bet vienatnē skaļi brēc -- vakarpusē sastapu veikalā skatienu. tas bija tukšs un auksts [no tā sabozās un aizgriezās plaukts] nenāciet pie manis - tas teica klusējot un atkusa zivis saldētavā no žēluma pret sevi [tieši tā tu man atkal pelnu pelēko lietusmēteli devi] tajā vakarā [citā vakarā] -- reizēm [domās] es lidoju tālu projām uz dienvidiem saviem [katram tādi ir tāpat kā ziemeļi] un atgriežos sasildīta. ir dienas kad tukšums izplešas un saraujas mazs no tava lieluma vai mazuma tava --- ..atceros. vēja stabules tās vienmēr sagaida savu vēju un dziedoši vējam skan... [nu ko mīļais ielej vēl vienu to savu tukšumu man] --
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|