jo domas...

dungodama aizsteidzas diena
pamazām ielavās melnbalta krēsla
pāri telpai izlīst aizturēts klusums
[šoreiz tas pelēkais ar rūgtenu smaržu]
vakardien bija balts jo sniga.
*
klusums lēnām pieradina mani
dzeru no klusuma vērmeļu plaukstām
nevaru atdzerties
[jo domas..]
domas izskan atbalsojoties trokšņaini skaļas
ir zudis miers.
**
šodien pārdevu klavieres
[pēdējās tīrskaņotās atmiņu druskas]
pretrunas mani kāva
uzvarēja
caururbjošs tukšums skrāpējot aizsvelpj garām
garāmejot.
***
pārdevu klavieres.
četri vīri lādēdamies pakāpienu ritmā trepju telpā
vēl nospēlēja pēdējos zemos akordus
kā vēstules no pagātnes
melnbaltiem taustiņiem izskanot
čīkstošo ārdurvju atbalsīs
**
nopirku abonementu lekciju ciklam
kā atrast un ne[pa]zaudēt sevi
vēlāk pienāca nakts – un rīt tu teici
sapņos es runājot atkal [cieši apskāvi mani].
*
aizveru acis un pamostos
vēl viens dzejoļa skelets
uz baltas lapas blakus
aritmiski zobus klabina
miers un klusums