Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
daži cilvēki ir kā putni..
vasara aiziet lēni
un rimti zāles stiebri liecas zem viņas soļiem... paslēpu skatienu aiz saulesbrillēm apaļām lielām stumjot veco velosipēdu ielās putnus kokos skaitīju. ar dažiem sarunājos iedraudzējos vienā vakars todien nāca līksmi sulīgi kā arbūzi tie kurus tirgo lielceļa malās daži aizripo – dažiem tā gadās un daži cilvēki ir kā putni – tikai reizēm vēl lido, reizēm vien pieklibo aizlauzto spārnu slēpjot zem vakardienas nastas un rītdienas trauksmes neziņas izdzīvo daži cilvēki ir kā putni – sabužina spalvas izstaipa knābjus izgriež krūtis lepni kādreiz ķērcoši skaļi... bet nelido. jo augstāk par sētas stabu celties spārnos par grūtu ir gudrība, nav lidojuma dzidruma jūtu – un vieglums par grūtu daži cilvēki ir kā putni – tie lido. vienmēr. sapņos vai nomodā. un izvelk slīkstošos izvelk no ikdienas rūgtās mutes iedvesmo spārnus pielaikot atkal sev pāri pārnes ~~~~ vēl viena lietaina diena aust rītausmā nami mostas [un putni] mašīnu dunoņa tālumā kaimiņu sētā suns pēc vakardienas riešanas uz bailēm un vientulību aizmidzis kluss. cilvēki [cilvēki ?] iziet ielās.. lasu avīzē izmirkušas ziņas -- drīz aizlidos dzērves, no lielceļa arbūziem nebūs ne miņas bet putni
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|