es mazliet esmu.. Nakts

mēness gaisma lēni slīd pār akmens izliekto vēderu

smaržas uzjundī atmiņās [un kur tās lauskas palika?] nepiepildītās laimes sajūtas vieglumu



noauju basas kājas

brienu upes malā [šķiet vēl kāds iebrida]

salijušā zālē

nakts silto smaidu nojaušot šķembu saplosītā tālē

čirkst tuvumā cikādes



sarunās ar Nakti

es vairāk klusēju

lai runā viņa

savā majestātiskā mierā

[čirkst]



es esmu

[tad kaut kas aizskrien pa garo zāli]

manis mazliet nav

lietus līst un pārpludina upi

mirklīgumā pārvēršos pilienā

un plūstu ar upi kopā

kā laivā mēness atspīduma lokā

kopā



smaržas uzjundī nepiepildītas laimes sajūtas [vai mēness atšķaida akmeņus?] vieglumu

čirkst tuvumā cikādes

sīc odu asinskāras dejas

[kaut kas nepasacīts sīc]





tu teici - dzīve nekad neesot taisnīga..

[?]

tas būtu pārāk vienkārši..

(nositu odu)

..ja saņemtu tevis piespriesto sodu

tavas grūtsirdības izvirdumos

...

bet vai tu nezini

ka jūras sāļumā asaras šķiet saldas?

[čirkst]


čirkst

tuvumā

cikādes..

[migla]

rīt..


aust saule

un kāds mirdzošs pavediens

pāri vējā sajauktiem matiem

slīd visam pāri

~~~~~~~~~~~~~~~~

plūst upe rāma