Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
...es redzēju...
es redzēju to akvareli,
oranžos toņos, (oranžā krāsa rosinot jūtas erotiskas) vēl bija jūtams, kā ota pa papīru joņo, un blakus molbertam uz grīdas tava apģērba driskas, pa roku galam ko mākslinieks sviedis, (kā salnas nokostus ziedus) pēc tavas ādas nokrāsas meklējot..., es arī tevi tur redzu, it kā kaila stāvi, visu ,pat vairāk par visu, alkstoša dot, tik māksla spējīga uzvarēt nāvi, un kaislību audeklā iemūžot, es redzēju to akvareli, kur iekāres sarkanā krāsots, tavs pavērto lūpu nospiedums, no kura tik savādi joprojām lāso, tās nebijušās nakts mēness atspīdums..., es redzēju to akvareli – nejauši
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|