Vasaras rīts Jaunolainē

Ja pamodies esi, tad celies
Un uzpīpēt līdzi man nāc
Te dzīvi var redzēt, ja vēlies
Un klausīties, citi kā krāc

Uz balkona apsēdies ērti
Un palaid pār apkārtni skatu
Tie mirkļi ir sudraba vērti
Kad saule smaidu smīn platu

No purva malas, kur zaķis
Trinzāli pusnaktī pļauj
Ir iztinies miglainais baķis
Kāds naktsputns tālumā bļauj

Bet tuvāk pie ciemata ēkām
Kur šķūnīšos gaiļi dzied
Vēl steidzas rasu dzert spēkam
Trīs pujenes, dobē kas zied

Skat, sētnieks nes pudeļu maisu
No jauniešu atpūtas vietas
Un suņu rejas šķeļ gaisu
Lūk, tādas te sadzīves lietas

Kaut kur atskan sulīgas lamas
Kāds māti un valdību min
Tās ierastās sadzīves drāmas
Kā kāpostu ikdienu šķin

Re, tur jau nāk tante ar somu
Un kaķu bars viņai līdz
To mailīšu zvejnieka lomu
Tie kaudamies notiesās drīz

Bet logā pretī mums tieši
Žāvājās kaimiņa sieva
Tu nepēti viņu tik cieši
Viņa bija reiz slaida un tieva

Beidz sētnieks vicināt slotu
Un virtuvē tējkanna sīc
Ar trinzāles rasoto rotu
Ir atnācis vasaras rīts