Es nesaprotu!

Tur,ar pavadoni aizlido manas domas.
Tās ir tālas un dziļas.
Tās sniedzas pretī tev.

Man galvā mudž dažādas domas.
Tās ir gana sarežģītas lai saprastu,
Lai saprastu,cik īsti sarežģītas tās ir,
Lai saprastu,cik īsti sarežģīti esam mēs paši.

Es domāju smagas domas.
Tās spiež uz manu prātu,
Līdz manai galvai plīst vīle,
Un manas smadzenes iztek kā magma,
Kas nupat izlauzusies no zemes dzīlēm.

Un es kļūstu vāja.
Vāja kā māte,kas tikko dzemdējusi.

Man pāri aizlaižas komēta,
Paņemdama sev līdzi manas sarežģītās domas.

Es sasningusi guļu puķu dobē
Un redzu pārlaižamies stārķi,
Kas skatās uz mani un klabina knābi.
Bet es nesaprotu.Es neko nesaprotu.