Aiz sevis putekļu mākoni
Tu atstāji,
Kad savā cerībā automabīlī,
Pretī laimei aiztraucies.
Nē,es nepārmetu tev neko.
Tam vienkārši ir jābūt tā,
Jo zinu,ka tur tālumā
Ir tava vieta īstākā.
Tā stavu te,un putekļus elpoju,
Bet apziņa vien,
Ka tos atstāji tu,
Manī laimes sajūtu tur.