Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Terorakts.
Un atkal es viens pats.
Atkal sirds bez takts. Mans pelēkais tonis.. Šī spēle, tā slikti noris! Klusums kliedz ausīs. Meli tie tevi sapīs. Rokas zem tintes trīc. Šis ir teror akts, Mēs mirstam un tas ir fakts. Atmet domu par skaistām beigām. Tik mani vārdi, tie vēl īsti, Tie kā tērauds te uz mūžu, Kamēr tu sapņos klīsti. Šķībi prāti tulko dzīvi, Kamēr lūdzu Tēvus, lai esam brīvi. Pēdējos brīžus uz ādas just. Un tad nebūtībā zust. Es protu kliegt un reizē smiet.. Man šķiet, Suņi pārstāj riet. Un tas nebūt nav labi..! *** *** *** Vēl zvaigznes spīd, Tātad laika mums ir daudz. Saki, labot kļūdas gribi? Tad kāpēc lodi par draugu sauc? Deglis deg. Gadi skrien. Tici, tumsa arī tevī brien! Tik ļoti turamies pie normām, Ka grūti atšķirt tās no dogmām. Viens var zagt, Otrais tam bedri rakt, Trešais vispār uz galvu p***s jo bērnībā esot sists.... Vīruss klejo starp mums, Vīruss - tas palīdz Jums! Jau sen nav modē cīnīties ar sāpēm, Labāk alkohols, kaut ar nātrēm! Šis ir teror akts. Mēs mirstam un tas ir fakts..! 30.10.2011 M.Putns
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|