priecīgus!

Redz kā sveces liesma deg?
Tā pat kā sveķi arī gadi kūst.
Un nesaki, ka laiks pieder mums,
Tas maita nevienu negaidīs!
Kā ērce, sūks kamēr dos..
Bet cilvēks...
Savā tuvredzībā nepārspēts.
Gribu ticēt, bet par daudz es zinu.
Varbūt pat mīlēt, bet atkal..
Taču te, ne sapnī, tak egoisms pāri visam,
Nekas, tas tikai pierāda, to ka laiks zūd ik mirkli!
Es zvēru, man sāp, kad redzu, kas apkārt notiek,
Sāp par katru bērnu, kam likten`s sen jau lemts.
Banāli vai ne?
Bet par cilvēku es varu nosaukt tikai reto..
Labāk tagad justies labi,
Labāk vispār nelikties ne zinis..
Turēties pie domas -
Katrs pats par sevi!
Gulošam pārkāpt pāri, neatskatoties!
Tik uz priekšu!
Jo jāpierāda, ka esi labāks par to, kas guļ..
Ceļā, ceļā, ceļā.
Līdz beidzot pat apstāties neesi spējīgs,
Un jau sen aizmirsis esi, kur sācies šis murgs!



novēlu katram apdomāt vārdus cilvēks un cilvēcība, kad tad ja ne tagad.. priecīgus!