Pārlaist ziemu

Jau ziema saltu roku glāsta koku zarus
Un lietus garša tā kā rūsa rūs.
Cik katru gadu cerīgi es skaitu pavasarus,
Tik atkal rudenī man sniegā jāiekūst.

Pat mašīnas šķiet rudens depresijā dzītas,
Tas smagi elšot kuplus dūmus pūš
Un salti spodrinātos ceļos
Tām cīņas spars un paļāvība zūd

Kā āda čokurojas zeme,
Kā vaigi asarās, tā dubļos glumst.
Tik paliek cerība, ka pavasara saules staros
Tā varēs atkal bezrūpīgi ilgi žūt.

Rēns dzestrums spiežas cauri biezām drēbēm
Es steidzos siltas domas virsū tērpt,
Lai nedaudz saskumstot pēc pavasara
Var atkal jauniem ledus ziediem sēklas sēt.