Dzestrās dienas

Zemes elpa kūp kā dūmi
Saules staros rēni klīst.
Nakts ar asarām klāj zāli,
Naskāk skraida krēslas suns

Rīta buss kā lācis čāpo
Piepildīts ar mīkstām bērnu sejām.
Neatmodināts vēl skatiens slaistās
Mašīnu un koku ritmiskajā dejā

Sirmie koki rudās krāsās
Dzērvju bultas tālēs šauj
Sētnieks katru rītu ākstās
Lapas tā kā zāli pļauj

Vakars tā kā dzintars pamirst
Sastingst mājas dūmu stabs
Saulriets sarkans baidās samirkt
Vēlas jūrā ledus pienu lakt