Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Gravitācijas konstante: G=6,67384(80)*10-11m3kg-1s-2
Te nu viņš staigā – stāstīdams mistiskas lietas
Par dzīvi bez jēgas un bezgala garlaicību Izskatās, ka mērķauditorijai pie vienas vietas To paradoksālo ideju cilpas caur iznīcību Nefunkcionāla māksla ir tolerants vandālisms Viņa radītājs bijis vandālis, man tā šķiet Vai gravitācija, vai arī neuzceltais sociālisms Šodien savācis diženos prātus vienuviet Tur nu viņš aiziet – niknā balsī tukšumu sludinot Noskatās ģēnija gaitā nācija, aizturot elpu Ko domā visi, bet klusē, it kā baidoties ievainot Cerību, ka vēl kāds nepievems mēdija telpu Tur nu viņš aiziet – un pamazām noklust kņada Kas sīkiem gariņiem vienmēr patīk tik ļoti Skat – vēl viens vandālis – gluži tā kā pie bada Nāk miskasti mainīt pret sava tukšuma poti
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|