Pa saules lūku

Pa izmeideitu meža stidzeņu,
Caur nūbyrušū lopu šveikstūņu,
Bez steigas, pošā reita agrumā,
Kleist dvēseleite sovā nūdobā.

Jei breinejās par dobas klusumu,
Par agrō rudiņs reita burveibu,
Par symtagadeigū kūku osorom,
Kas lopas bōrstūt apraud vosoru...

Jai cārmyuška ar sōrtu gunteņu
Tī rōda ceļu gaiši dzaltainu,
Kam pōri mozais krysta zērniukleits
Vej zeida teiklu ausmas apzeļteits!

Jau pļovas pīsalej ar sudobru -
Klōj sorma kotru mozu smiļdzeņu.
Ikvīnai seikai Dīva radeibai,
Lai redzēt rudiņs reita skaidreibu.

Tai muna sapņōtōja dvēsele
Pa saules lūku dūdās pasaulē,
Lai salikt ailēs zīmas, rudiņus
Un vosoras, un polu iudiņus...