Un atkal

autors: bariss [dzejoļi]

Nakts tumšās, dziļās acis,
Kam zīlīte - Mēness pats,
Kā pareģodamas skatās -
Drīz rudens sapnim nākt.

Nu gultas mākoņa apņemts,
Līdz ausmai es sapņošu,
Un aizmirstības apskauts,
Brīnumu gaidīšu.

Kā vilnis miegs slīdēs pāri,
Pusnakti aizskalos,
Un jauna diena ar smaidu
Atkal padebešos...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
meenesakmens	2011-10-03 23:50
:) redz kādi autoram plāni :) patīkami maigs vēstījums,jāiet ar būs ietīties mākoņa segā un sapņot,sapņot :)
klusaisMiileetaajs	2011-10-04 09:16
Jā, lai kā dzejnieks neslēptos, miesiskā iekāre kā īlens maisā nav noslēpjama. :))
Plaanpraatinjsh	2011-10-04 09:26
Vēl arvien brīnumu gaidi?
mmagda	2011-10-04 12:23
interesanti, tikko parādās KlM, tā Plp tūlīt klāt! :) labs duets! vai tiešām jaunā diena vienmēr ar smaidu ierodas? :)
klusaisMiileetaajs	2011-10-04 12:37
PLP jau pats neko izdomāt nevar. Tāpēc velkas man pakaļ. :))
sarma7	2011-10-04 12:37
Njā, vakarā labi sapņot par rītdienu...:)
assortina	2011-10-04 22:47
Skanīgs un romantisks! Man patīk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!