![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
/konkursam/....tikai tā
 ....tikai tā Tas būs tad, Kad aizlidos putni , Kad uz vientulības kā stikla Aukstas kā naksnīgas miglas Manas un Tavas Šķietamās satikšanās klusi krājas. Tas tad un tikai tā: Kad atnācis rudens sajūtas steidzinās: Mānīgu dāsnumu, šķietami mīļu sniedz. Tad, Kad pavērsimies tur debesīs, Kur koku lapas dejo vējā, Putnu kāšus pavērosim un Paši sev Caur bezgalīgu smeldzi, beidzot uzdrīkstoties teiksim: Es sevi No rudens , No mitruma, No pelējums, Pat no aukstajiem vējiem sargāšu. Un tāpēc caur Vientulības stikla skarbo atziņu, Kur Klusi Manas karstās sirds puksti piekusuši un pārgurumā pamiruši Kā Aukstas lāses krājas, Caur rudens daudzsološo miglas vālu Mums teikšu ardievas. Vismaz, Līdz gajuputni atkal mājās nāks. Varbūt tad. Tad, Kad atkal atlidos putni un citai dziesmai līdzi saule nāks. Varbūt tad. Atkal . Un no jauna. Tad skanēs: Es Tevi No rudens , No mitruma, No pelējums, Pat no aukstajiem vējiem sargāšu. Tas būs tad. Tagad. Tā. E 30.septembrī,20011.gadā. (c) 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||