Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
/konkursam/....tikai tā
....tikai tā Tas būs tad, Kad aizlidos putni , Kad uz vientulības kā stikla Aukstas kā naksnīgas miglas Manas un Tavas Šķietamās satikšanās klusi krājas. Tas tad un tikai tā: Kad atnācis rudens sajūtas steidzinās: Mānīgu dāsnumu, šķietami mīļu sniedz. Tad, Kad pavērsimies tur debesīs, Kur koku lapas dejo vējā, Putnu kāšus pavērosim un Paši sev Caur bezgalīgu smeldzi, beidzot uzdrīkstoties teiksim: Es sevi No rudens , No mitruma, No pelējums, Pat no aukstajiem vējiem sargāšu. Un tāpēc caur Vientulības stikla skarbo atziņu, Kur Klusi Manas karstās sirds puksti piekusuši un pārgurumā pamiruši Kā Aukstas lāses krājas, Caur rudens daudzsološo miglas vālu Mums teikšu ardievas. Vismaz, Līdz gajuputni atkal mājās nāks. Varbūt tad. Tad, Kad atkal atlidos putni un citai dziesmai līdzi saule nāks. Varbūt tad. Atkal . Un no jauna. Tad skanēs: Es Tevi No rudens , No mitruma, No pelējums, Pat no aukstajiem vējiem sargāšu. Tas būs tad. Tagad. Tā. E 30.septembrī,20011.gadā. (c)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|