MS_XCIII

tik balta smilšu josla ietriecas
nesaredzamā tālē un
cik reizēm bīstami var būt
tie skrējieni gar krastu
satikties kad izvēles nau
vienā pusē drūmi viļņus
pelēkus veļ jūŗa
[tik pret horizontu tālu
daži glābēji masti un buŗas
kā izbalējušas blāv]
gar otru malu
kā cietokšņa siena kā mūris
mežs draudīgi stāv
es satieku tevi kā mērķis
nosmailinātu bultu
..un saploku smiltīs
kā putns ar apgrieztiem spārniem
kuļot ūdeni un smiltis pašā malā
nesasniedzot tāles
arī krastu..