Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
VV_15
laika skropstās skumjas dus
kā asara nopil mirklis un nomirdz vakara saulē [kā mitrums kā drēgnums uzviļņo kā no pagraba kā tumsa no kapličas] viegli trīsuļo gaiss kā gribētos celties bet visas durvis ir ciet un patiesībā jau nau vairs kurp un kāpēc iet rēnā rudens vējā kā no nebūtības kā no nekuŗienes ievirpuļo pārslas un tumsa lēnām un neatsaucami apēd visas dienas krāsas [jā es kaut kur esmu lasījis par ļaudīm kas naktīs guļ un kuŗiem saule tikai lec un saulriets ir un paliek kā tāds muļķu stāsts]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|