Pieskare

Kā ieiet mūžībā ar apdomīgi vēsu prātu,



Kā sarukt nākotnē skaidrajā, kuras vēl nav,



Kā pieaugt pagātnē tumšajā, kuras vairs nav,



Lai garā atmiņas tad dziļi pārdomātu?






Kur notiek viss un pastāv aklā matērija,



Kur gaida gars, un tver, un atceras,



Kur tas, ko gaida gars, caur to, kas bija,



Top mūžībā par to, ko atceras?






Kurš noliedz to, ka nākotnes vēl nav,



Kurš noliedz to, ka pagātnes vairs nav,



Kurš gars vēl glabā atmiņas par to, kas būs?






Kad gadi zūd un ilguma nav tagadnei, ko dot,



Kad vienā mirklī paiet tā un beidzot ierauj apskaidrot,



Tad aiziet nebūtībā tas, kas būs.