Jautrus svētkus jums visiem!

Vista nu jau kuro gadu
Brīnās - kas tad tas par radu -
Olas dēj, bet kājas četras
Un vēl uzstīvējis getras.

Nepietiek, ka zāli košļā,
Gardos graudus tikai ošņā,
Ausis tā kā lokatori,
Deguns nosmērēts kā morim.

Pūpols astes vietā līmēts,
Pūkās ūsu pušķis zīmēts,
Bērni nečiepst - mulsi klusē,
Ērms, nudien, ir mūsu pusē!

Būtu tam kaut spalvas, dūnas,
Tagad jāzīlē būs rūnās -
Kur šis radies un kur steigsies
Tad, kad svētku tracis beigsies.

Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu -
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.

Dod tik vaļu tam, kas spējīgs
Arī ikdienā būt vērtīgs,
Nevis tā kā zaķis - bailīgs
Un vēl kāpostgalvām kaitīgs!