Levitācija*

Kā tauriņa spārniem
Šie soļi pie tevis,
Lai virpulim ļautos
Valpurģu valsī.
Kas pēkšņi pamodies
Miesā un jūtās,
Ka neklausu vairāk
Saprāta balsij?

Jau viesulis griežas,
Un nosmird pēc sēra,
Šī piekļaušanās
Kā solītā balva.
Nakts svērteņa pulsā
Mūzika viļņo,
Ikss igrekā vēršas
Un noreibst galva.

Bet nespēju pacelties,
Aizlaisties dejā,
Jo mistiskas bailes
Sāk kurināt sārtu.
Kaut sen jau beigušies
Viduslaiki,
Vēl raganu medības
Jaucas pa prātu.

Jau ķelti svinēja
Beltanes svētkus
Un ģermāņi godāja
Sievietes viedās.
Ap Maija koku
Pulcējās vienkop,
Lai pavasara
Auglībai ziedot.

Vai pareizi darām
Ka pilnmēness naktī,
Kas piepilda debesis
Spokiem un gariem,
Vairs nestaigājam
Starp ugunskuriem,
Lai sevi no ļauna
Pasargāt varam?

Lai viesuļi griežas,
Lai ož viss pēc sēra,
Tik sajust mostošos
Auglību nākam.
Un saplūšana
Kā solītā balva -
Kļūs atkal jaunas
Dzīvības sākums.

Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā Valpurģu nakts tika svinēta kā mēness svētki pirmajā pilnmēness naktī starp pavasara un vasaras saulgriežiem. Ģermāņu tautu tradīcijās zemnieki šajā naktī aizsargāja savu sētu no kaitējumiem ar ārā izliktām slotām un Maija kokiem/krūmiem. Maija koks, kas parasti bija bērzs, bija vienlaikus gan auglības simbols, gan arī Pasaules koka modelis. Uz Valpurģa nakti tika no meža atnesti Maija koki un novietoti sētā – visbiežāk mājas priekšā. Ciema vidū tika dejots ap Maija koku. Šis koks simbolizēja dabas auglības spēku, kas tiek sniegts arī cilvēkiem. Pirms kristietības ienākšanas uz laukiem notika rituāli mīlas akti, kas pārnesa cilvēka auglības spēku uz aramzemi.
Ķelti 1. maijā svinēja Beltanes/ Beltines svētkus par godu uguns dievam Belenam/Beltinam. Tā bija viena no gada svarīgākajām svētku dienām, kad tika svinēta pavasara sākšanās, kad zeme atkal mostas dzīvei.
* cilvēka māka lidināties virs zemes