Paņem mani...

Paņem mani aiz rokas, kā toreiz,
Lai alkatīgais siltums līst,
Ļauj pastāstīt, cik noguris jūtos,
Cik ātri dienas un mirkļi slīd.

Ir debesu juma palags mums pāri,
Bet skatieni padebešos klīst,
Kur savā mirdzumā mulsušās zvaigznes
Debesu miglā zog palaidnīgs rīts.

Kā vaska svecīte pēkšņi es jūtos
Un ļaujos, lai degšana veldzi nes -
Mēs taču ēnas, kas gaisīsim dienā
Un aizmirsti kļūsim no pasaules.

Vai atklāt naktij šo noslēpumu,
Ko man nekādi vairs nenoslēpt?
Tev sevi visu es novēlu glabāt,
Kaut tu vien parādība un rēgs.

Bez atvadām, asarām, piedošanas,
Tu aizej, zinot kas priekšā stāv,
Jo uguns pārbaudi neizturējām,
Un citas alternatīvas nav.