Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Domas

Domas joņo vienā mierā,
Mani netraucē.
Pašas sevī dziļi dziļi
sevi ieskenē.

Virspusē vien melnie darbi,
Balta maize dīgst.
Ne zem domu smagā svara
Mana dzīve līgst.

Domas vieglas, ātrām kājām
Pašas sevi nes.
Citā pasaulē zem manis.
Neesmu tur es.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2011-04-06 19:41 
Mani gan mēdz domas traucēt, jo, kad esmu satraukusies, nevaru aizmigt...:)
 klusaisMiileetaajs  2011-04-06 21:02 
Cilvēces vēsture atceras daudzus dižus domātājus, jā!
 assortina  2011-04-06 21:51 
Piekrīt KM!!
 ofni  2011-04-06 23:23 
Pats lielākais spēks ir Vārds.
Ar vārdu var dibināt pili
Un pierunāt tumsu, lai
spīd.
Un kalni - lai mūžīgi zili
- Pat aklam un tuksnesī... (*)

Pats lielākais
spēks ir Vārds.
Ik vietā var Vārdu atrast
Visspilgtāko atspulgā smelt
Un pasaulē
skanēt palaist
- Pat skaļi, kaut klusējot...

Pats lielākais spēks ir Vārds.
Bez
Vārda nav domas dzīvas
Nav kalnu, nav strauta, nav pils
Nav spīduma tumsā zilā
-
Pat akā, debesis smeļot...

Vai lielākais spēks ir Vārds?
Vārds Domām kustību
iedod.
Pats - noklust un gaida rāms,
Un reti atbalsī atdzimst ...

Kas īsti ir
spēks?
Vai – Vārds?
Vai - Loma,
Ko Vārds spēlē Domā?
 ZARNU_MAISS  2011-04-07 09:07 
Ja nav negatīvo enerģiju ietekme,tad domas kļūst vieglas.
 mazlacitis  2011-04-07 09:35 
Vai domas var piesaukt ātras kājas ??:) Es tā pie sevis apspriežu pēdējo pantu :)
 Plaanpraatinjsh  2011-04-07 16:49 
Man domas vienmēr viegli lido.
 Jaam  2011-04-09 08:01 
Cerams,ka esi atradusi sevi arī šajā pasaulē. Jā, noteikti, lasot šo dzejoli, ir par
ko padomāt. Paldies.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?