Pieauguša bērna mantra...

I.

Mani atstāja uz otru gadu
Es atkal mācos
Staigāt domāt just redzēt
Mans vilciens nobrauca no sliedēm
Neliela lokāla katastrofiņa
Visā pasaulīgo neražu jūrā
Kārtējais dzīves skolas uzdevums
Cerēt ticēt saprast mīlēt
Mani atstāja uz otru gadu
Ar veiksmes vēlējumiem eksāmenos
Arvien cenšos
Mācos censties
Cenšos mācīties
Nu lūk
Esmu iepazinies ar pirmo uzdevumu
Tas priecē
Kliedē apjukumu un padzen slinkumu
Kas pastāvīgi rod ieganstus un vainīgos
Vien es un mans pirmais
Dzīves uzdevums
Tajā pašā kursā
Varbūt labi ka tā
Kurš gan no mums pieaugušajiem
Dažkārt neskumst pēc šobrīd šķietamā
Bezrūpīgā skolas laika
Pēc bērnības...
Kā smejies
Viss ir iespējams
Es atkal mācos
Staigāt domār just redzēt
Biju iekāpis vilcienā
Kas nobrauca no sliedēm
Pirms pieaugušo bērnības pieturas
Prieks jūs vēlreiz visus redzēt...

II.

Ir kaut kas
Kas palīdz mums saprast
Kā pārraut nabas saiti ar pūli
Es attopos pats
Īsts un nesamākslots
Mana īpašuma
Nekustāmo vēlmju kadastra vērtība
Manāmi pieaugusi
Tikai māksla iedzīta stūrī
Tai vairs nav kur sprukt
Es esmu nenormāls
Pļāpāju ar ūdeni
Domas krietni gaismu apsteidzot
Visumā kā atbalss kalnos
Lavīnveidā atgriežas
Pie pašiem mums
Apjaušu
Realitāte ir tikai jēdziens
Nodrāzts termins
Kaut kā primitīvi destruktīva apzīmējums
Viens domas spārnu vēziens
Esmu ārpus tās
Man pieder daļa visuma
Tur ir tā realitāte
Šīs viltojuma īstenība
Caur bērniem dzimstam
Caur iztēli dzīvojam
Caur domām tiecamies uz pilnību
Caur primitīvu materiālismu
To visu iznīcinām
Lai dzimtu no jauna
Līdz iemācamies domās būt brīvi
Šis nav sprediķis
Šī ir brīvu domu lidojuma patiesība
Kas esošās sistēmas ietvaros
Nav izdevīga
Reputācija autoritāte izdevīgs neizdevīgs
Senāk mērija ganāmpulkos
Tagad papīra zīmēs
Mistiskos vituālos skaitļos...