Sadzīviski dadaiska proza...

Sirdsapziņai likumus neviens nevar-nespēj uzrakstīt
Pat visu Pasaulē zināmo reliģiju kopums nē
Mēs dažkārt kaut ko nevērīgi palūdzam
Kaut ko nožēlojam
Taču līdz kādai noteiktai
Sirdsapziņas mērtrauciņa atzīmei
Tik tālu lai
Iejūkot dzīves rituma burzmā
No tā nekas noteikti neizlītu
Visa brīnums
Šis mērtrauciņš
Mums ir vienāda tilpuma
Neatkarīgi no vecuma
Lieluma un reliģijas
Vienīgā mūsu šķīrējpazīme
Tā ir apziņu un zemapziņu apspiestība
Garīgu un materiālu vērtību nelīdzsvarotība

Arī viedi ļaudis mēdz
Pa savu sirdsapziņu netīrām kājām bradāt
Tātad mūsos primārais
Ir izdzīvošanas instinkts
Nepārvarama tieksme izdzīvot
Par katru cenu
Kas pāraug apmātībā
Izdzīvošanas mānijā
Jo vairāk jūtamies izdzīvojuši
Jo vairāk tiecamies gūt
Tam papildus nodrošinājumu
Lai būtu tā piecsimt procentuāli
Taču tā nenotiek
Nekad...
Tā ir apmātība
Vairāk apmātības un mazāk drošības sajūtas
Jo nedrošāki un vājāki jūtamies
Jo vairāk
Sev un apkārtējiem jāapliecina
Ka tādi neesam
Kā rezultātā dzīvojam
Absolūtā klaunādē
Kuras vērtību skalas virsotnē pavīd dārgs plastmasas
Sazin kāds verķis un uzsildīts gaiss...


Vai tikai nav pienācis īstais laiks
Bērnu izmantošanai šlāgera dziesmu izpildei
Piemērot to pašu sodu vai līdzīgu
Kā pedofiliem
Manā uztverē
Tā ir psiholoģiskā vardarbība
Smagākajā tās izpausmē
Labākajā gadījumā tie pilnīgi neapzinās
Ko dzied...(dažkārt nakts laikā,svešā vietā)

Pārmaiņu laiks
Nīsts un mīlēts
Neviena nesaprasts
Klīst apkārt pa pasauli
Kā no upes atrāvies krasts
Tavs naidnieks
Tevis radītājs
Neapdomīgs cilvēks
Kas bija pirmais?
Tu?
Ilūzija?
Cilvēks?

Ir krustpunkti
Uz manas dzīves līnijas plaukstā
Tad vēl divi ceļi
Pa labi un pa kreisi
Kurp doties
Kam jautāt
Jebšu doties kādu sprīdi atpakaļ
Tur pa to atzaru
Es vēlos Jūsu dzīves pavārgrāmatā
Pāršķirt citu sadaļu
Tāpat lasīt neprotu
Pilns krustpunktu un daudzpunktu
Kā nosēts melno caurumu...