Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Krīt laika pilieni...
* * *
Krīt laika pilieni mūžībā, Vienmuļi klauvējot Pa aizmirstības akmeņiem, Un kā strauts Ieplūst bezgalībā, Aizskalodami laikmetus Un mirkļus. Klusi čukstot, lejas ūdens, Slēpdams sevī likteņu atspīdumus. Bez tiesībām uz piedošanu, Letā* nogrimst samocītu frāžu virtenes Un aizpeld uz Nekurieni Domas, jūtas, vārdi un šaubas. Vienīgi izmisuma pilno acu mirdzumā Mājo cerība uz atdzimšanu. Esamības mijkrēslī izplēn un gaist Ikdienības tukšie nodomi Ar kuriem reizē izkusīšu arī es Piedošanas upes līganajā dūmakā. * (grieķu valodā – aizmirstība)grieķu mitoloģijā - avots un viena no Aīda pazemes valstības upēm.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|