es tikai vēlējos pateikt

tu teici -
laiks baidās no gaismas
baidās no svētdienas rītā palaistiem papīra pūķiem
un piesardzības skaistuma uz pirmās ābeces vāka
tu teici ka tumsa nav melni ēnaina ņirba
tā ir gaisma kas salāpīta līdz pat tās dziļākajiem pamatiem
svētdiena nav pēdējā nedēļas diena
bet gan sadiegti stundu mirkļi pirms un pēc izlidošanas
un arī ābeci nevar izlasīt caur un caurpārēm steidzīgām acīm
tu kliedzi - laiks baidās no gaismas ko nevar saburzīt saujā
un iestādīt plauktā pie putekļiem nobērtas grāmatas sāna
tas baidās no sevis

nē
šis nav stāsts par kārtējo gleznaino vārdu
vai saules atvērtiem vārtiem

es tikai vēlējos pateikt
ka viegli piecelt pierastību un veltīgi negaidīt dzīvi
kas neaizbēgs izkliedēta un neīsti ziedējusi
bailes ir cilvēka vājums ne laika lienētas durvis
sīkas stundas var sajaukties gados
gadi gadsimtus paijāt
bet sirds vienmēr cerēs un laimībai ticēs
kā bite ievziedos maijā