-------

kaut kur starp zemes centru
un asi kas pasauli groza
maigi sasaucas siseņi
iesmeldzas zemjūras skursteņi
līdz piekrastes vēju krāsa
pārplaukst šalcošās vētraudzēs
balsis sajaucas klabošās klaigās
un viļņu lāsmainās mutes tvan augšāmcelšanās smaržā

dzīve šķelšanās saskrambāta
pat kuģi nepeld uz krastu
vairs neplīvo burkrēpju cirtās iesietie sapņu mezgli
un meitene maza žņaudz pirkstus dūrēs
kā lūdzot un pieprasot zemzemes nenoslīkšanu

rēnos ūdeņos virmo tik tikko jaušama nāve
lēnas zivis caursvītro plaukstu līnijas
veidojot krustus un straumju līmētus mastus
uz katras dzīvības plazmas
vien salmkrāsas debesis rāmas un klusas
neiemigšanu gaida