svētdiena

svētdiena norij nedēļas vektorus
un mākoņu koris kā kino
rāda zilos legingos ietērptus vaibstus
laiks izmest kalendāru
un doties meklēt kastaņkokus
ar putukrējuma svecēm uz pleca
bradāt pa zaļām krastmalām
kas nekad nepaliek vecas
un aizmirst kabatās izsildītos rokasspiedienus
kas tikko vēl vēstīja ziemu

smiekli kļūst dzīves liecinieki
atpakaļceļa nebūs
stundas var vikties ar matemātisku pretestību
un aizlīkumot aiz katra pretimnākošā stūra
bet narcišu orķestra spēlētā partitūra
izskaņos katru ziemas rijīgo noti platīndzeltenā krāsā
lai atdzeras saule

vēl atlicis tikai sastutēt pasauli
ar kādu no gaismas stutēm
bezmiega notverti soļi skan pārāk skaļi un tumši
laiks miegam
lai pamostos pavasarī