Aiz purva aust gaisma

Cik viņu tev vēl vajag, cik?

Cik viņām jājūk prātā?

Saki – cik?

Zemeslodes uz otru pusi lai griežas –
Nevienam, nevienam es tevi neatdošu!

Lai griežas un nokūp,
Lai nosmird pēc sēra,
Pēc vīraka svēta,
Pēc asarām,
Parfīma dārga,
nopūtām žēlām,
Lai izplēn.

Zemeslodes drupās, zemeslodes putās

Ar putām uz lūpām, ar spīganu spīdumu acīs:

Nīstu!

Prom!


Lai sadeg, lai izplēn, lai zūd –
Mūžam neatdošu, mūžam!

Es saku, lai pagaist – un

Gaist!